Mediji 2008. gadā: komunicējot internetā mēs kļūstam par medijiem

Projekta Par izcilību žurnālistikā īpašajā atskaitē par pilsoniskās žurnālistikas attīstību tiek minēts, ka arvien vairāk veidojot oriģinālu saturu, kā arī komentējot un pārstrādājot profesionāļu veidotās ziņas, tā sauktā „pilsoniskā žurnālistika” 2008. gadā ieņēmusi vēl nozīmīgāku vietu ikdienas jaunumu informatīvajā plūsmā.

Tomēr īsto „pilsonisko žurnālistu” pagaidām ir maz, un tie ir tendēti fokusēties uz kādas specifiskas tematikas, līdz ar to tradicionālākie interneta ziņu resursi piedāvā bagātāku saturu. Šāds secinājums tika izdarīts, izpētot jaunus un vecus medijus 46 tirgos.

Interesants secinājums saistīts ar to, ka sociālā tīklošanās un lietotāju video izplatīšana no sociālās interakcijas un izklaides pārtop par svarīgu ziņu izplatīšanas kanālu. Tradicionālie mediji 2008. gadā ir eksperimentējuši ar pilsoniskās žurnālistikas izmantošanu, taču lielākoties ir nonākuši pie prakses izmantot to kā informācijas avotus, nevis kā žurnālistikas resursus, un atsevišķi lieli eksperimenti mijiedarbojoties profesionāli žurnālistikai ar pilsonisku bija neveiksmīgi. Turklāt gada laikā pieauga arī profesionālo žurnālistu veidoto alternatīvo ziņu avotu skaits.Pētnieki arī ir konstatējusi, ka lietotāju lapas bieži vien ir tendētas piedāvāt mazāku lietotāju dalību, nekā tradicionālie interneta mediji, kuri ļoti aktīvi attīsta interakcijas iespējas ar savām auditorijām.

Pētnieku secinājumi par komunikācijas attīstību 2008. gadā liek saprast, ka mūsu komunikācijai interneta vidē rodas arvien vairāk pazīmju, kas ir raksturīgi medijiem: mēs izglītojam, informējam, radam ziņas, izklaidējam. Tas norāda uz to, ka arvien plašākas iespējas rodas arī Virtuālās Agoras konceptam.

Viesturs Plešs ierosina ar interneta palīdzību izveidot tiešo saiti starp valdību un sabiedrību

Viesturs Plešs ir Latvijas Interneta Asociācijas izpilddirektors (www.lia.lv). Viesturs aktīvi piedalās aktivitātēs, kas saistītas ar interneta attīstību un informācijas sabiedrības politikas izveidi Latvijā. Viesturs ir palīdzējis izstrādāt dažādus e-servisus pašvaldībām un kompānijām Latvijā. Viņš ir patstāvīgs Eiropas Savienības programmas „Program Safer Internet Plus” dalībnieks.

Intervijas atšifrējums - coming soon.

Inovācijas kā komunikācijas evolūcijas nosacījums

Olga Kazaka

Pateicoties tehnoloģiju progresam, saziņas procesā ienāk arvien vairāk inovāciju. Kāds būs to liktenis?

Komunikācijas evolūcija

Attīstītās komunikācijas sfēras nosacīti var iedalīt vairākos etapos, kas atšķiras pēc auditorijas iesaistīšanas pakāpes. Pirmais etaps ir saistīts ar pasīvo auditoriju, kas tikai uztver viņiem sniegto informāciju. Šajā gadījumā svarīgākais ir iegūt uzmanību. Otrajā etapā sākas auditorijas iesaistīšana. Tā radās personificētās mājas lapas. Laika gaitā attīstījās arī resursi, kas lietotājiem piedāvā iespēju iegūt drukātu avīzi ar jaunākajiem viņus interesējošo autoru blogiem. Šodien mēs atrodamies jau trešajā attīstības etapā – tehnoloģijas kļūst arvien gudrākas, palīdzot orientēties informācijas un reklāmas izplatījumā, atvieglojot saskarsmi un ļaujot dziļāk ienirt on-line vidē.

Ierīces palīdz orientēties un ieekonomēt laiku

Pētnieki ir izrēķinājuši, ka 18.gs. cilvēks savas dzīves laikā izmantoja aptuveni tik daudz vārdu, cik šodien var atrast vienā New York Times numurā. Lai palīdzētu cilvēkiem tikt galā ar milzīgo informācijas gūzmu, ar kuru sastopamies ik uz soļa, tiek izstrādātas tehniskas ierīces, kuru uzdevums ir no haosa radīt sistēmu, savukārt no komunikācijas - pārdošanu.

Piemēram, ierīce Sekai Camera reālā laikā atpazīst objektus, kas nonākuši kameras redzeslokā un sniedz par tiem noderīgu informāciju. Tā, kad iesiet garām veikalam, kamera pavēstīs par aktuālām atlaidēm. Lidostā kamera uzreiz sniegs informāciju par izlidošanas grafikiem. Tādā veidā šī ierīce kalpo kā individuāls uzziņu katalogs. Inovācija ir ļoti interesanta, taču rodas jautājums – vai tai ir nākotne Latvijā? Jo, lai šī ierīce pilnvērtīgi darbotos, veikaliem, kafejnīcām un citiem pakalpojumu sniedzējiem jānodrošina informācija par saviem pakalpojumiem. Neesmu līdz galam pārliecināta, ka tuvākajā laikā Latvijā būs reāli izveidot šādu datu bāzi, lai tā funkcionētu un arī būtu rentabla.

Dažreiz nākas dzirdēt, ka internets ir gigantiska informācijas izgāztuve, kas ar katru dienu piegružojas arvien vairāk. Tādēļ nepieciešamība pēc ierīces, kas palīdzētu ātri un efektīvi sameklēt īstus dārgumus šajā atkritumu kaudzē, kļūst arvien akūtāka. Atšķirībā no ierastajiem meklētājiem, lapā www.powerset.com lietotājs var uzdot konkrētu jautājumu un saņemt uz to konkrētu atbildi. Piemēram, uzrakstot jautājumu „When was Napoleon born?”, es saņēmu ļoti konkrētu atbildi „August 15, 1769 (239 years ago)”. Te arī atrodamas saites uz dažādām mājas lapām, kur var iegūt vairāk informācijas par Napoleonu. Tādā veidā informācijas meklēšanas process kļūst mērķtiecīgs un ātrs.

Mums ļoti labi pazīstami tādi sociālie tīkli kā one.lv, draugiem.lv, odnoklassniki.ru, myspace.com un citi. Taču arvien populārāki kļūst t.s. mobilie sociālie tīkli, piemēram, aka-aki.com, pateicoties kuram dalībnieks pastāvīgi atrodas tīmeklī. Piemēram, ieejot vienā vai otrā ēkā, cilvēks var uzzināt, ka turpat atrodas arī citi viņa tīkla dalībnieki.

Globalizācijas apstākļos valodas nezināšanai nevajadzētu kļūt par šķērsli komunikācijai. Tā interneta telefonu kompānija JAJAH ir aktivizējusi bezmaksas pakalpojumu, kas automātiski pārtulko ķīniešu valodu uz angļu un otrādi. Angliski runājošajam abonentam atliek vien piezvanīt uz vietējo numuru un pateikt frāzi, un gandrīz uzreiz viņš saņems tulkojumu uz ķīniešu valodu, kuru izdzirdēs sarunas biedrs.

Ceļā uz telepātiju

Pateicoties pētnieku centībai, mēs esam sasnieguši ceturto komunikācijas attīstības etapu, kas ir saistīts ar sevis pilnveidošanu un vēl ciešāku tehnoloģiju integrāciju komunikācijā un dzīvesveidā.

Šobrīd ražotāji strādā pie Brother RID – vizuālas portatīvās ierīces, kas pārraida attēlu uz acs tīkleni. Faktiski cilvēks uzliek brilles, pie kurām piestiprināta ierīce, pateicoties kurai informācija, kuru cilvēks iegūst no ārpuses, kļūst operatīva un konfidenciāla, kas dažu profesiju pārstāvjiem var izrādīties ļoti nederīgi.

Vēl vairāk, pēc šīs informācijas saņemšanas, cilvēks var sazināties ar kādu, neizpaužot savus noslēpumus ārpasaulei. Zinātnieki nodemonstrēja elektronisko kakla siksnu Audeo, kas spēj nolasīt cilvēka nervu signālus un pārveidot tos datorvalodā. Pēc speciāla treniņa cilvēks var raidīt nervu signālus savām balss saitēm, bez skaņas svārstību radīšanas. Šos signālus nolasa elektroniskā ierīce, kas ir uzvilkta uz cilvēka kakla, un tālāk nodod datoram bezvadu ceļā, kas pārveido tos vārdos, kas tiek izteikti datora balsī. Ražotāji apgalvo, ka kakla siksna lasīs tikai tās domas, kuras cilvēks vēlēsies raidīt. Tas paver dažas interesantas iespējas, piemēram, var veikt privātu zvanu pa mobilo telefonu publiskas uzstāšanās laikā un neviens par to pat nenojautīs.

Savukārt Emotiv.com un citas kompānijas piedāvā ierīces, kas ļauj vadīt datoru ar galvas smadzeņu impulsiem, kas tiek pārraidīti uz īpašu aprīkojumu, kas tiek uzlikts galvā.

Nekādas privātās dzīves!

Tajā pat laikā ierīces, kurām būtu jākļūst par palīgu un jāatvieglo dzīve, var radīt pretēju efektu. No vienas puses – lietotājam tiek sniegta iespēja kontrolēt un personificēt reklāmas saturu; no otras puses – lai to paveiktu, viņiem ir jāziedo noteikta privātās dzīves daļa.

Tā Puddingmedia.com piedāvā interneta telefona sakaru dienestu, kas darbojas pateicoties reklāmas izvietošanai. Šis web serviss ir analogs Skype, tikai tas bez maksas piedāvā arī zvanus no interneta uz telefoniem. Apmaiņā pret to Pudding Media „noklausās” telefonsarunu, lai zvanītāja ekrānā parādītu konteksta reklāmu. Balss atpazīšanas programma analizē sarunu, balstoties uz analīzi izvēlas piemērotu reklāmu un nosūta to uz abonenta datoru, kamēr viņš runā. Piemēram, ja saruna ir par kino, to pavadīs tekstuāla un grafiska reklāma ar jaunākajām filmām. Piedevām Pudding Media izstrādā sistēmu reklāmas izsūtīšanai uz personas otrā vada galā elektronisko pastu, kā arī konteksta reklāmas nosūtīšanas sistēmu uz mobilo tālruni. No vienas puses – tas ir ļoti ērti, no otras puses – pastāv risks kļūt par iemeslu spēcīgam aizkaitinājumam.

Pētnieki pieļauj, ka nākamais, piektais komunikācijas attīstības etaps, būs saistīts ar datora pieslēgšanu un integrāciju lietotāja smadzenēs, un pateicoties tam būs iespējams raidīt signālus pārdevējiem, sazināties savā starpā un pat veikt maksājumus. Dažbrīd šķiet, ka šādi attīstības scenāriji ir fantastikas filmas cienīgi, kurās datori un roboti iegūst varu pār cilvēkiem. Gribētos cerēt, ka visi pilnveidojumi tiešām uzlabos un atvieglos dzīvi. Jo attīstoties tehnoloģijām, arvien vairāk saasinās jautājums par ētiku un cilvēka uzvedības manipulācijas iespējām. Ja var lasīt domas, vai var arī tās ietekmēt?

Intervija ar psihologu Aleksandru Gamalejevu

Mēs uzsākam videointerviju sēriju ar speciālistiem, kuri komentē Virtuālās Agoras (VA) aspektus. Šoreiz mūsu saruna notikusi ar Aleksandru Gamalejevu, LBKA un CEEMAN dalībnieku, Rīgas Menedžeru skolas konsultantu - psihologu ar 30 gadu ilgu pieredzi, kurš specializējas komunikācijas jautājumos.

Kopumā Aleksandrs uzskata, ka Latvijas sabiedrība ir nošķirta un tendēta konfliktēt internetā. Eksperts atzīmē arī, ka valdība ir pieradusi komunicēt un pieņemt lēmumus, izmantojot tradiocionālākus komunikācijas rīkus un kanālus, savukārt, sabiedrība izmanto interneta vidi vairāk negatīvo emociju paušanai, nevis svarīgu jautājumu risināšanai. Tāpēc VA kā platforma dažādu jautājumu risināšanai un konstruktīvai apspriešanai Latvijā ir jāveido no jauna.

Galvenās eksperta tēzes:
1)Saeimas darbinieki ir sistēmas produkts, kuru varētu nosaukt par birokrātisko provinciālismu, un viņi nav spējīgi darboties ar jaunu paņēmienu palīdzību. Līdz ko viņi uztver valsts kā savu personīgo strīdu risināšanas veidu, tauta nav viņu partneris. Tāpēc tagad jaunu metožu izmantošana diez vai varētu kaut kur vest, jo, no vienas puses, vara nav tajā ieinteresēta, bet, no otrās, tautas puses - cilvēki ir zaudējuši pārliecību, ka tagad var kaut ko izmainīt un ir raižu pilni par savu paša izdzīvošanu, labklājību, ka diez vai kādi tehnoloģiskie resursi varētu atnest kādus jauninājumus. Ja cilvēciskais resurss ir vājš, pūstošs, tad neatkarīgi no pielietotiem līdzekļiem, moderno tehnoloģiju izmantošana pārvērtīsies par varas nekonstruktīvu lamāšanu.

2) Virtuālās agoras attīstīšana ir iespējama, bet tā ir jāveido no jauna. Nepieciešams ieviest citus lēmumu pieņemšanas mehānismus. Modernās metodes - tas ir instruments, kas darbosies labi, ja nonāks nobiedušās sabiedrības rokās.

Hello, world!

Tehnoloģiju attīstība 21. gadsimtā ļauj lielam cilvēku skaitam vienlaicīgi apspriest ļoti dažādus jautājumus. Mēs uzskatām, ka pateicoties šai iespējai interneta vide var kļūt par virtuālo Agoru.

Senajā Grieķijā par Agoru sauca atklātu laukumu, uz kura tikās polises iedzīvotāji, lai apspriestu svarīgus jautājumus un pieņemtu lēmumus. Parasti šis laukums atradās pašā pilsētas centrā, tai apkārt atradās darbnīcas, tempļi, valstiskās iestādes – faktiski, Agora kalpoja par centru, ap kuru veidojās visa pilsētas dzīve.

Mēs uzskatām, ka interneta vide var kļūt par Virtuālu Agoru, kurā mēs varam kopīgiem spēkiem risināt dažādus jautājumus. Šo pozīciju mēs centīsimies arī pierādīt ar savu darbību. Mēs aicinām aktīvi iesaistīties visus dažādu jautājumu apspriešanā un risināšanā!